Meirānu stacijas ēkai - 85

    Staciju iesvētīja Lubānas ev.- luteriskās draudzes mācītājs Augusts Hincenbergs.
    Arhitekts V.Ozoliņš “Dzelzceļu Vēstnesī” 1938.gada 29.janvārī rakstīja: “Meirānu stacijas ēku iesāka būvēt 1936.gada jūlija mēnesī uzņēmējs J.Krūkle un izbūves darbus veica uzņēmējs J.Elksnis. Ēka ir divstāvu mūra celtne ar pagrabu. Pirmajā stāvā iekārtotas uzgaidāmās un dežūrtelpas ar piebūvētu bagāžas noliktavu, ceļa meistara un remontstrādnieka dzīvokļiem, otrā stāvā atrodas dzīvokļi ceļu un stacijas darbiniekiem. Telpas apsildāmas ar krāsns apkurināšanu. Apbūvētais laukums 375 kv.m liels. Būve izmaksājusi apm. Ls 77000”.
    Dzelzceļa satiksmi līnijā Madona – Lubāna atklāja 1935.gada 16.novembrī.  Lubānas stacijas ēka tika atklāta 1937.gada decembrī. Lubānas un Meirānu stacijas ēkas tika būvētas pēc Jāņa Šarlova (1875—1940) projekta. 1963.gadā līnijā Madona – Lubāna pārtrauca pasažieru satiksmi. Dzelzceļa līniju slēdza 1990.gadā. 2002.gadā dzelzceļa līniju nodeva pašvaldību īpašumā. 2002.gadā Meirānu un Lubānas stacija bija Eiropas kultūras mantojuma dienu objekts. Lēmums par līnijas pilnīgu slēgšanu pieņemts 2004.gadā. Tā kā neizmantotajā līnijā notika sliežu zādzības, 2007.gadā sliedes demontēja. Meirānu stacijas ēka ir apdzīvota, tajā darbojas bibliotēka, vienotais klientu apkalpošanas centrs.
​Attēlā: Meirānu dzelzceļa stacijas ēka. 2023.gada janvāris. Dinas Sestules foto    Neliels atskats uz dzelzceļa līniju Madona – Lubāna. 
​Attēlu galerijā :  Neliels atskats uz dzelzceļa līniju Madona – Lubāna.